„Dokumentālists” saņem divas balvas Ukrainā

„Dokumentālists” saņem divas balvas Ukrainā
02-04-2013 A+ A-
Režisoru Ivara Zviedra un Ineses Kļavas (abi attēlā) dokumentālā pilnmetrāžas filma „Dokumentālists” saņēmusi divas balvas Ukrainas festivālā „DocuDays UA” (International Human Rights Documentary Film Festival), kultūras portālu „Rīga 2014” informē Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Filma saņēmusi žūrijas speciālbalvu „gaiša un smalka filma par filmas veidotāja un varoņa savstarpējām attiecībām”, arī Studentu žūrijas galveno balvu – „par mīlestību pret filmas varoni, par dokumentālista meistarību un drosmi strādāt negaidītos apstākļos”.

Festivāla programmu veidoja trīs daļas„Docu/Life”, „Docu/Right” un „Docu/Short”. „Dokumentālists” bija iekļauta pirmās sadaļas konkursa programmā, kur sacentās par galveno balvu kopā ar sešām citām filmām. Galveno balvu šajā kategorijā žūrija piešķīra Lietuvas filmai „Sarunas par nopietnām tēmām”/„Conversations on Serious Topics” (režisore Ģiedre Beinorīte).

vēsta Nacionālā Kino centra pārstāvji, „Dokumentālista” seanss festivālā pulcēja pilnu zāli skatītāju, un galvenais jautājums pēc filmas, jau visos seansos, bijavai Ivars vēl apciemo Intu? Uz ko arī tika saņemta atbilde – , turklāt no katra festivāla Intai pēc viņas pieprasījuma filmas režisors atved pastkarti ar attiecīgās pilsētas skatiem.

Filmai „Dokumentālists” šis bija jau sestais starptautiskais kinofestivāls. Filma iekļauta konkursa programmā Telavivas dokumentālo filmu festivālā „Docaviv”, kas norisināsies no 2. maija līdz 11. maijam.

„Dokumentālists” pirmizrādi piedzīvoja 2012. gada pavasarī, nacionālā kinofestivāla „Lielais Kristaps” ietvaros. Festivāla žūrija to atzina par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, arī saņēma Skatītāju simpātijas balvu.

Filmas stāsta galvenais varonis ir Viņš – pats filmas režisors un operators Ivars Zviedris, bet Viņadziedniece Inta, par kuru Ivars gribētu uzņemt filmu, taču Inta par šo ideju nav sajūsmā. Rezultātssaspringta attiecību veidošanās visas filmas garumā, emociju uzplūdi un atplūdi, strīdi un salabšana.

Taču filmai ir arī otrs, dziļāks slānisar apstulbinoši vienkāršiem jautājumiem Inta liek domāt par kinodokumentālista profesiju, par kuru viņas viedoklis nebūt nav glaimojošs. Turklāt kadrā apspēlēta kinokameras fiziskā klātbūtnegluži atšķirīgi no ierastajiem dokumentālistu paņēmieniem, kuros pieņemts izlikties, ka kinokameras vispār nav.

0 komentāri

Komentāru nav