Prezidents: Okupācijas muzejs – vieta, kur var meklēt atbildes

Prezidents: Okupācijas muzejs – vieta, kur var meklēt atbildes
F64
Pirmdien, 1. jūlijā, aprit 20 gadu kopš Latvijas Okupācijas muzeja dibināšanas. Par godu nozīmīgajai jubilejai tiek rīkots svinīgs pasākums ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos Latviešu strēlnieku laukumā 1, kā arī fotoizstāde par muzeja 20 darbības gados paveikto.

Sarīkojumā piedalīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš īsi pirms nozīmīgās jubilejas teic, – Okupācijas muzejs ir vieta, kur meklēt atbildes; kas ir īpaši būtiski jaunajai paaudzei, bet muzeja jaunās piebūves celtniecība ir svarīgs nākotnes ieguldījums. Viņaprāt, vēsturi labāk izprast cilvēciskā mērogā. Personiski stāsti raisa daudz dziļākas jūtas nekā sausi, bezpersoniski fakti, uzskata Andris Bērziņš.

Prezidents akcentē, ka muzeja nozīme ar gadiem pieaug. Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas par pagātni zina tikai no nostāstiem un atmiņām.

Okupācijas muzejs, kā arī tā topošā ekspozīcija būs labs veids, kā ļaut notikumus paradīt attīstībā – „kā tas sākās, kā attīstījās, kā atguvām neatkarību un kas noticis ar mums šajos 23 neatkarības gados”.

„14. jūnijā, piedaloties Sibīrijas bērnu fonda rīkotajā konferencē, ļoti skaidri redzēju, ka jautājumu vēl ir daudz. Tieši personīgās atmiņas, konkrētu cilvēku stāstījumi ir iespaidīgi. Jaunatnei un tiem, kas ir tālu pasaulē, pieminot 15 000 izsūtīto cilvēku, tas var nelikties daudz. Bet, ja parāda, kā izsūtīšana iespaidojusi konkrētu cilvēku, ģimeni, tas ir daudz būtiskāk,” akcentē prezidents.

„Muzejs ir gājis attīstības ceļu, bet tas vēl nav noiets. Darāmā vēl ir daudz. Piemēram, vēsturnieku komisijai, kas strādā pie prezidenta kancelejas, un Valters Nollendorfs [Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, vēsturnieks] tur ir aktīvs dalībnieks, darbi nāk tikai klāt. Ceru, ka arī Krievijas arhīvi reiz atvērsies. Tāpat Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs apsolīja, ka visu, kas parādīsies jauns par Latviju, viņi nodos mums, jo tomēr vēl ir daudzi, kas par savu tuvinieku likteni zina tikai minējumu līmenī,” pauž Andris Bērziņš.

Prezidents arī izsaka pateicību trimdas tautiešiem, kas ir aktīvi ziedotāji: „Cilvēkiem no bijušās trimdas iespēja iegūt ticamu informāciju faktiski aprāvās 1944. gadā, kad viņi aizbrauca. Mēs, šeit būdami, daudz informācijas varējām iegūt no apkārtējiem cilvēkiem. Tiem, kas izbrauca, tās iespējas bija un ir nesalīdzināmi mazākas. Tāpēc ir saprotams, ka viņi atbalsta muzeju, kas stāsta par notikušo.”

Andris Bērziņš uzsver, ka muzeja darbības līdzšinējie rezultāti ir ļoti labi, bet būtiski saprast, ka nākotnē darāmā ir vēl vairāk. Muzejam jāturpina informēt latvieši pasaulē, jādibina kontakti ar citu valstu muzejiem.

„Jautājums nav vienkāršs, tas no okupācijas jautājuma ir kļuvis par nākotnes jautājumu. Latvija atkal ir nokļuvusi atklātā pasaulē. Kā saglabāt sevi, kā nosargāt atšķirīgo un balansēt sevi ar tiem pārējiem, tas ir tas jautājums,” teic prezidents Bērziņš, novēlot, lai Okupācijas muzeja darbiniekiem nepietrūkst uzņēmības un pacietības.

„Pats svarīgākais, lai zeme, tauta un valsts būtu kopā. Tas ir mans galvenais novēlējums,” sarunu noslēdz prezidents.

Visu interviju ar prezidentu Andri Bērziņu lasi šeit.

 

0 komentāri

Komentāru nav