Kad puķes aicina uz balli un zied karaliskā viktorija

Kad puķes aicina uz balli un zied karaliskā viktorija
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska (vidū) ar kolēģēm
Lai Rīgu šonedēļ padarītu vēl krāšņāku, gadskārtējo Rīgas Puķu balli, kas norisināsies no ceturtdienas, 4. jūlija, līdz svētdienai, 7. jūlijam, rīko Nacionālais Botāniskais dārzs. „Gaidāms arī kāds skaists pārsteigums: Puķu balles dienās vajadzētu ziedēt Amazones ūdensrozei – karaliskajai viktorijai –, kas sarūpējusi divus milzu pumpurus. Noslēpums gan ir tās ziņā, kad tie atplauks,” uz mirkli atbrīvojusies no organizatoriskajiem darbiem, sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” teic Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska.

Puķu modei pa pēdām

Anta atgādina, ka Puķu balle šogad notiks jau trīspadsmito gadu: „Sākotnēji vairākus gadus šis pasākums norisinājās Latviešu biedrības namā, taču telpas kļuva par šauru un ziedu – par daudz, tāpēc sākām balli rīkot brīvā dabā – Botāniskajā dārzā. Šeit to organizējam jau piekto gadu. Un esam gatavi uzņemt jau ierastos desmit vai pat divdesmit tūkstošus apmeklētāju! Šādu cilvēku pieplūdumu brīvā dabā jau nejūt – atšķirībā no Biedrības nama, kur apmeklētāji gāja rindā, skatoties, kas tiek piedāvāts.”

 

Kā jau katru gadu, arī šoreiz Puķu balles apmeklētājiem tiks piedāvātas dažādas vēl nebijušas idejas un lietas: ar Spānijas vēstniecības atbalstu būs iespējams aplūkot 18. gadsimta spāņu botāniķa Hosē Selestino Mutsa zīmējumu izstādi, tāpat tiek solīta lielākā bonzai kociņu izstāde, ko sarūpējuši Polijas, Lietuvas un Latvijas dārzkopji.

Akcents ekspozīcijās tiks likts uz grieztajiem ziediem un vasaras puķēm, košumkrūmiem, stādaudzētāju piedāvājumu. „Pašu rozes arī zied itin krāšņi. Mums jau šķita, ka šajā karstumā tās pārziedēs, taču iestājās nedaudz vēlāks laiks, un nu rožu dobes priecēs ikvienu mūsu viesi,” priecājas Anta, piebilstot, – ir vērts aizstaigāt arī līdz dīķim, kur saplaukušas baltās un rozā ūdensrozes.

„Puķu balles galvenā ideja ir parādīt to, kas pašlaik ziedu pasaulē ir skaistākais un aktuālākais, kas ir modē, kas patīk audzētājiem. Mēs vairs nevaram sanest no malu malām visus pasaules augus, bet tos, kas šogad ir ievērības cienīgi.

Ja man vaicātu, kas ir gada augs, es teiktu – bārbeles un astilbes; vismaz tām šogad esam pievērsuši uzmanību, un tās vairāk būs apskatāmas. „Pirmo reizi Puķu ballē īpašs akcents tiks likts arī uz grieztajiem ziediem – lai mēs ieraudzītu, kas jauns šajā pasaulē. „Puķu mode mainās, tradīcijas arī; rodas jaunas šķirnes,” viņa vēl piebilst.

 

Tāpat kā iepriekšējos gados, Puķu balles laikā Botāniskā dārza teritorijā būs aplūkojami dažādi vides objekti, floristikas darbi, automašīnu dekori – tas ir šā gada jauninājums. „Ar saviem darbiem piedalīsies tie floristi, kas iepriekšējos gados mūs pārliecinājuši ar savu varēšanu un gribēšanu. Protams, ir Dziesmu svētku laiks, un daudzi dārzkopji virpuļo citos pasākumos, bet pa starpai katrs iemetīs aci arī pie mums.”

Pie jauninājumiem pieskaitāms arī gleznošanas plenērs, kam vieta atvēlēta Flokšu pļavā.

„Katrs var nākt ar savu molbertu un krāsu kasti, ja tā pietiekami profesionāli izskatās, un gleznot dārza puķes un stūrus, tuvplānus un kopskatus, piedalīties aizsāktu gleznu pabeigšanā un iesākšanā.

Būs viktorīnas, meistarklases, lai dārzā laiku varētu pavadīt pēc iespējas aizraujošāk – kopā ar bērniem, kā arī pašiem uzzinot kaut ko jaunu. Kaut vai uz degungala krāsu uzsmērējot,” Anta smejas, piebilstot, – no tā, ka šeit sanāks puse Mākslas akadēmijas studentu, nebaidoties. „Ja kāds vēlas, lai glezno arī plaukstošo viktoriju, vienīgi tur molbertiem vietas gan nebūs, ja nu pavisam maziņiem.”

Dziesmu svētku un balles gaisotnē

„Neiztiksim arī bez Dziesmu svētku gaisotnes: piektdienas vakarā no pulksten astoņiem šeit notiks pūtēju orķestru koncerts „Vasaras saulrietā” – tajā saspēlēsies LU pūtēju orķestris un Siguldas pūtēju orķestris „Sidrabskaņas”, savukārt sestdien Botāniskā dārza teritorijā uzstāsies Baškīrijas, Latvijas un Lietuvas folkloras kopas.

Bet svētdien visas dienas garumā (sadarbībā ar "Lattelecom") tiešraidē uz lielā ekrāna varēs skatīties Dziesmu svētku pasākumus – no gājiena līdz pat noslēguma koncertam, dodot iespēju interesentiem izbaudīt visu, kas notiks Mežaparkā.”

Tikšanās vieta – zem Botāniskā dārza lielās lapegles līdz pat pusnaktij.

Ja kādam būs vēlme, pūtēju orķestra koncerta laikā varēs laisties dejās, sola Botāniskā dārza direktore, norādot – dāmām uz šo pasākumu tiešām vajadzētu nākt garās puķainās kleitās. „Balle ir, un paliek balle!” viņa akcentē.

Gatavi arī kultūras galvaspilsētai

„Botāniskais dārzs ar katru gadu kļūst aizvien krāšņāks, turklāt esam jaunas rekonstrukcijas priekšvakarā – dārza centrālajā daļā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tiks veidotas skaistākas dobes un celiņi, lai apmeklētāji nākamgad Puķu ballē Botānisko dārzu ieraudzītu jaunā veidolā. Tūlīt pēc Puķu balles sāksim pārstādīt gan rododendrus, gan peoniju dobes,” teic direktore.

Tādējādi nākamgad, kad norisināsies dažādie kultūras galvaspilsētas pasākumi, Botāniskais dārzs ar tradicionālo Puķu balli sola tiem sagatavoties pienācīgi. „Vēlamies mūsu galvaspilsētas viesiem parādīt, cik mūsu Botāniskais dārzs ir skaists un ka latvieši ne tikai dzied un dejo, bet arī ir kārtīgi puķu audzētāji. Ne velti mūsu himnā ierakstīta rinda: „Kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied!” Kā mēs varam neziedēt?” saka Anta.

0 komentāri

Komentāru nav