Viens no kora. Dziesmu svētku dalībnieku portreti

Viens no kora. Dziesmu svētku dalībnieku portreti
Kaspars Garda, Rīga 2014
05-07-2013 A+ A-
Mežaparka Lielajā estrādē pilnā sparā rit Dziesmu svētku koru koncerta mēģinājumi. Tur tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas un arī ārvalstīm iemēģina balsis, lai jo skaņi tās locītu gaidāmajos koncertos. Viņu vidū mīt gan pirmreizējas svētku kopības sajūtas, gan daudzslāņainas atmiņas no kopīgās dziedāšanas pirms 10, 20, 40 un pat vairāk gadiem. Mēs uzrunājām dažus svētku dalībniekus un izveidojām nelielu portretu galeriju, ar viņu personiskajiem stāstiem atklājot to lielo, cilvēcisko bagātību, kas šajās dienās pulcējusies Mežaparka estrādē.

 

Elīza un Karolīna, Jelgavas Valsts ģimnāzijas koris „Skali”

Dziesmas ir grūtākas, secina Karolīna un Elīza no Jelgavas. Abām meitenēm šie ir pirmie Dziesmu svētki, tomēr Lielās estrādes skanīgums jau iemēģināts 2010. gada Skolēnu dziesmu svētkos. Citādi lielu atšķirību, vismaz mēģinājumos, pagaidām neesot. Vakara un ārpus mēģinājumu atmosfēru un ballīti gan vēl pagaidām neesot izdevies sajust, bet meitenes ir pārliecinātas, ka visu vēl pagūs.

 

Jānis Tučs, Jānis Pakārklis, Vladislavs Ķīselis, Latvijas Nacionālās karavīru biedrības koris „Tēvija”

Latvijas Kara muzeja vīru korī četriem dalībniekiem esot „pāri 90”. Pakārkļa kungs ir viens no tiem. Pats gan nedaudz palabo, ka vēl pusgadiņa līdz tiem deviņdesmit tomēr pietrūkstot. Bet uz jautājumu, kuri bijuši pirmie Dziesmu svētki, visi kungi tik nosmejas, ka to nu gan esot grūti pateikt. Jānis Pakārklis bijis viens no tiem, kuri 1947. gadā strādājuši pie Lielās estrādes skatītāju zonas uzkalniņa uzbēršanas. Iepriekš tur bijusi līdzena vieta, bet kalns uzbērts no pēckara Vecrīgas drupām. Uzkalniņš slēpj tagadējā Līvu laukuma un citu kādreiz apbūvēto Vecrīgas vietu drupas.

„Mums iedalīja vākt gruvešus Audēju ielā, kur tagad centra universālveikals [„Galerija Centrs” – red.], kur Benjamiņam [izdevējs Antons Benjamiņš – red.] bija avīžu spiestuve. Tas viss bija sabombardēts, un mēs ar rokām vācām, krāvām mašīnās iekšā un ārā. Tur ir arī mans darbs ieguldīts,” estrādes skatītāju rindu virzienā norāda Jānis Pakārklis.

 

Dace, Liene un Santa, Preiļu novada jauktais skolotāju koris „Latgale”

Dace, Liene un Santa ir izglītības darbinieces. Kopīgi skaidro, – ne tikai skolotājas. Viņas vienbalsīgi par savu vismīļāko Dziesmu svētku repertuāra dziesmu sauc Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava.”

Visas jau iepriekš dziedājušas Dziesmu svētkos, bet, mēģinot uzskaitīt, rēķins sajūk – piektie vai sestie Dziesmu svētki. Tomēr skaidrs ir tas, ka katri no tiem ir bijuši īpaši un emocijām bagāti.

Par vasaras svelmi nesūdzas. Lielais karstums nemaz tik liels neesot, katrā ziņā ne lielāks kā citus gadus. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, ir mazāk mēģinājumu dienu – tikai divas. Iepriekšējo gadu Dziesmu svētkos Rīgā dzīvots veselu nedēļu un arī mēģinājumu bijis vairāk. Tas esot grūtāk, tomēr žēl, ka svētku laiks šoreiz tik īss.

 

Mikus un Viesturs, Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris „Rīga”

Abi puiši ir Dziesmu svētku dalībnieki, gandrīz var teikt „ar bārdu”. Abi jau pieredzējuši vairākus Vispārējos Dziesmu svētkus un dziedājuši arī Skolēnu dziesmu svētkos, bet tādus kā Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncerts nemaz neskaita. Par karstumu nesūdzas un izbauda svētkus, kā katru gadu. Kā mīļāko svētku repertuāra dziesmu min „Jāņu vakaru” un, protams, Jāzepa Vītola „Gaismas pili” – dziesmu, kas vienmēr būs ļoti īpaša.


 

Zintis Cepurnieks, Trapenes sieviešu kora diriģents

Zintis svētkos startē kā kora vadītājs. Lai gan viss virsdiriģentu rokās, tik un tā darāmā netrūkst. Tie gan vairāk esot organizatoriskie darbi – palīdzēt kora dāmām atrast īstās vietas svētku estrādē, nogādāt no un uz mēģinājumiem. Zintis smej, ka viss lielais darba process bijis ziemā, gatavojoties skatēm.

 

Edgars, pārstāv Jēkabpils jaukto kori „Noskaņa”

Edgars no kopkora stāv nostāk – ēnā, lai karstā saule netraucētu ratiņos gulošo piecus mēnešus veco dēliņu. Viņš paņēmis pauzīti, kamēr sieva, jauktā kora „Noskaņa” diriģente Ilze, ir pie dziedātājiem. Kā visiem trijiem klāsies svētku koncertos, pagaidām vēl tiek plānots, bet, lai visa ģimene pilnā sastāvā varētu piedalīties svētkos, talkā nāks „vesels ģimenes uzņēmums” – abas omes un arī opapi.

 

Emīls un Renāte, Ogres jauniešu koris

Renāte runā maz, atzīstas vien, ka ir debitante lielajos Dziesmu svētkos, savukārt Emīls iepriekš gan dziedājis, gan arī dejojis kā Vispārējos, tā arī Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Dziedāšanai priekšroku dodot, jo tad mēģinājumos mazāk svīst, turklāt dziedātājiem tiekot viss lielais noslēguma koncerta gods. Viss svētku repertuārs esot mīļš, tomēr, ja jāizvēlas viena, visskaistākā dziesma, tad tā noteikti ir Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava”.

 

Mārīte un Monta, Lielvārdes koris „Lāčplēsis”

Kad pieredze uzkrāta ar jauniešu koriem Skolēnu dziesmu svētkos, nu pienācis laiks lielajiem svētkiem. Meitenes atzīst – vēriens esot lielāks, un skanējums iespaidīgāks. Monta iepriekš svētkos arī dejojusi, bet saka – to nevajag un nedrīkst salīdzināt.

 

Miķelis, Latvijas Universitātes vīru koris „Dziedonis”

Miķelim šie ir jau desmitie Dziesmu svētki. Pirmo reizi uz lielās Dziesmu svētku estrādes kāpis 1970. gadā. Toreiz gan to nosaukums bija padomju Latvijas Dziesmu svētki un bija veltīti republikas trīsdesmitgadei. Miķelis saka, – laiki mainās, bet cilvēki jau paliek tādi paši. Viņš smejas, ka dalībnieki paliekot arvien jaunāki, no viņa attālāki un arvien grūtāk esot saprast jauno paaudzi.

Vienu mīļāko dziesmu no Dziesmu svētku repertuāra esot grūti nosaukt. Ir tādas, kas patīkot muzikāli, un ir tādas, kas patīkot kā latvietim. „Mūžam zili” (E. Dārziņš/K. Skalbe) ir tik daudz dziedāta, ka jau apnikusi, bet tā ir daļēji mūsu himna.

 

Maija, jauktais koris „Ikšķile”

Svētkus, kuros dziedāts, esot grūti saskaitīt, teic Maija. Ar pārtraukumiem Dziesmu svētkos dziedājusi kopš 1965. gada. Toreiz svētku repertuārs bijis stipri citādāks – valdošajai padomju iekārtai pieskaņots. Tomēr atmosfēra un pamatideja bijusi tā pati – būt kopā, dziedāt latviski neatkarīgi no tā, ka repertuārā bija arī dziesmas krievu valodā. Tam neesot bijis nozīmes. „Šogad svētkos ir kaut kāds īpašs dziedātāju pacēlums. Lielas alkas pēc kopības,” tā mēģinājumos valdošo atmosfēru raksturo Maija.

0 komentāri

Komentāru nav