Dziesmu svētki ārvalstu preses atspoguļojumā

Dziesmu svētki ārvalstu preses atspoguļojumā
Publicitātes foto / dziesmusvetki.tv
07-07-2013 A+ A-
„Gandrīz 40 000 cilvēku vai divi procenti Latvijas iedzīvotāju piedalās svētkos, kas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir ekvivalents vienam miljonam dziedātāju un dejotāju Francijā,” tā par Dziesmu svētkiem raksta ārvalstu prese. Atspoguļot Dziesmu svētku norisi ieradušies 75 žurnālisti no 18 pasaules valstīm, vēsta svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva.

AFP – Dziesmu un deju svētki ir vairāk nekā gadsimtu veci, un tiem ir mītisks statuss latviešu tautas cīņā par brīvību. Nedēļu ilgušie svētki kulmināciju sasniegs svētdien, kad 12 tūkstoši dziedātāju Mežaparka estrādē a cappella izpildīs latviešu tautasdziesmas.

„Tā ir pieredze, ko ieteiktu izbaudīt ikvienam,” saka saules svelmē izkarsušais svētku virsdiriģents Romāns Vanags. Dziesmu un deju svētki notiek tikai reizi piecos gados, un tie lepojas ar UNESCO Pasaules mantojuma statusu. Romāns turpina: „Pirms 20 gadiem pirmo reizi kāpu virsdiriģenta tribīnē, bet katru reizi jūtos kā pirmo reizi, taču katra reize ir arī atšķirīga. Tas ir pārsteidzošs spēks, kas piemīt balsīm, kad dziesmas skan a cappella izpildījumā. Vanags ir viens no elites grupas diriģentiem, kam uzticēts veidot šos svētkus.

Gan cariskās Krievijas laikā, gan padomju okupācijas gados svētki palīdzēja uzturēt latviešu nacionālo identitāti.

„Ir karš, kurā Latvija var uzvarēt bez ieročiem, – koru kari,” kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende teica 30. jūnijā, atklājot svētkus. „140 gadu vēsturē esam kļuvuši par Dziesmu un deju svētku lielvalsti”.

Dziesmu svētku tradīcija sākās 1873. gadā, kā reta iespēja latviešiem cariskās Krievijas sastāvā lietot savu valodu. Pēc carisma gāšanas Krievijā 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarību, bet brīvība bija īslaicīga. Tāpat kā Lietuvu un Igauniju, 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, tad 1941. gadā nacistiskā Vācija un 1944. gadā atkal Maskava.

„Daudz kur cilvēki uzskata kori par kaut ko reliģisku vai vecmodīgu,” saka Daina Ruduša (26), kura pēc trīs gadu mēģinājumiem dziedās noslēguma koncertā. „Mums, latviešiem, dziedāšana ir kultūras un vēstures sastāvdaļa, tas ir tas, ko mēs darām katru dienu,” viņa skaidro.

„Tas ir vēsturiski svarīgi: okupācijas gados kora mūzika bija veids, kā saglabāt nacionālo identitāti, tas bija arī radošās pretestības veids”.

Padomju gados latviešiem bija atļauts dziedāt dzimtajā valodā, bet – „atdziedot nodevas” un slavinot Marksa un Ļeņina ideoloģiju. Tonis mainījās 1988. gada jūnijā, kad notika tā saucamā „Dziesmotā revolūcija”.

Gandrīz 40 000 cilvēku vai divi procenti Latvijas iedzīvotāju piedalās svētkos, kas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir ekvivalents vienam miljonam dziedātāju  un dejotāju Francijā. Vēl 100 000 cilvēku būs skatītāju satusā, kas klausīsies un skatīsies pavisam 1000 korus un deju kolektīvus no visas valsts.

Bernhards Bendels no Francijas aģentūrai AFP saka, ka ar Dziesmu un deju svētku tradīciju 80. gados viņu iepazīstināja latviešu draudzene, un viņš vienmēr cenšas ierasties uz visiem Latvijā notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem, piebilstot, ka tas ir viņu iedvesmojis daudz mazākos mērogos kaut ko līdzīgu veidot dzimtajā Limburgā.

Rakstu angliski vari lasīt šeit:

 

0 komentāri

Komentāru nav