Katram pašam jāatrod spožākā pērle

Katram pašam jāatrod spožākā pērle
Kaspars Garda, Rīga 2014 . „Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis
„Ir ļoti grūti no pērlēm izvēlēties vislabāko un spožāko – vajag ārkārtīgi lielu uzdrīkstēšanos, lai pateiktu, kura pērle ir visskaistākā,” lūgts izcelt trīs gadskārtējā Senās mūzikas festivāla koncertus, kas šonedēļ norisināsies no 10. līdz 13. jūlijam, teic „Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis.

Gan vācu blokflauta, gan itāļu čells

Pirmais koncerts un mākslinieks, kam Guntars lielajā koncertu klāstā aicina pievērst uzmanību, ir vācu blokflautas virtuoze Doroteja Oberlingere. „Ja ir kāds instruments, kas tiešām asociējas ar baroku, tā droši vien ir blokflauta. Šī brīnišķīgā mūziķe un sieviete ir sava instrumenta virtuoze. Tādēļ vēlētos uzdrīkstēties teikt, ka viņa pašlaik ir šā instrumenta vadošā mūziķe pasaulē. Jo – tādu meistarību, kādu viņa ir izkopusi un attīstījusi blokflautas spēlē, man nav nācies vēl nekur citur dzirdēt.” Viņaprāt, ir lieliski, ka uz Latviju brauc šāda līmeņa mūziķe, jo Doma kora skolā tiek aktīvi mācīta blokflautas spēle, tādējādi gan skolas audzēkņiem, gan skolotājiem tā būs lieliska izdevība paklausīties, kā blokflautu spēlē patiešām izcila mūzikas personība.
Jāpiebilst, ka Dorotejas Oberlingeres sniegumu ikviens varēs novērtēt 12. jūlijā, kad mūziķe Mazajā ģildē uzstāsies kopā ar klavesīnisti Ievu Salieti un čellisti Ilzi Gruduli.

 

Otrs viesis, kura uzstāšanos Guntars vēlas īpaši izcelt, ir itāliešu čella virtuozs Mario Brunello. „Runājot par šo mūziķi, es gribētu mudināt izmantot komplektu, jo viens koncerts bez otra nebūs pilnīgs. Viņa uzstāšanos varēs dzirdēt gan 12. jūlija koncertā Mazajā Mežotnes pilī, gan 13. jūlijā Rundālē, Senās mūzikas festivāla noslēgumā saspēlē ar orķestri „Kremerata Baltica”.

 

Tiesa, Guntars uzreiz akcentē: šie koncerti būs ļoti atšķirīgi un ļaus novērtēt divas šā mūziķa pilnīgi atšķirīgas darbības sfēras. „Mežotnē tas būs muzicēšanas veids, kas varbūt nemaz mums nav ierasts.

Iedomājieties Dolomītu Alpu pļavu, uz kuru pēkšņi atnāk vīrs, apsēžas uz celma un sāk spēlēt čellu. Tad nez no kurienes uzrodas viens, otrs, trešais... vairāki simti klausītāju, kuri vairākas stundas sēž un skatās, kā šis vīrs ņemas ap čellu, spēlējot variācijas par Baha un citu komponistu tēmām. Vārdu sakot, spēlē baroku, bet dara to brīvā dabā, un tā ir vesela performance!”

Vismaz daļu no šīs performances festivāla rīkotāji mēģinās parādīt koncertā Mazajā Mežotnes pilī, lai gan koncerts, visticamāk, notiks iekštelpās. Taču, kā teic „Latvijas Koncertu” direktors – ja vien 12. jūlijā būs labs laiks, varbūt koncerts notiks ārā.

Kas Rundālei piestāv labāk – Bahs vai Haidns?

Stāstot par Senās mūzikas festivāla noslēgumu, kad Mario Brunello Rundālē uzstāsies kopā ar „Kremerata Baltica”, Guntars norāda: mēs izmantojam to, ka laiks iet uz priekšu, tādēļ to, ko pirms simt gadiem neuzskatīja par seno mūziku, var sākt atļauties uzskatīt par seno mūziku. „Tādēļ esam spēruši soli Vīnes klasikas lauciņā ar Haidna čella koncertu. Klausītājiem tas noteikti būs ieguvums, turklāt Rundālei šāda mūzika piestāv pavisam noteikti.

Jāņem vērā, ka arī Rundāles pils arhitektūra ir tuvāka nevis laikam, kad dzīvoja Bahs, bet gan laikam, kad dzīvoja Haidns.”

Pieminot trešo festivāla viesi – vijolnieku Enriko Onofri – Guntars smej, ka šogad festivāls esot vai gluži uz „itāļu viļņa”. „Doroteja Oberlingere kopā ar orķestri „Collegium Musicum Rīga” piedāvā autentisko skanējumu, savukārt „Sinfonietta Rīga” un „Kremerata Baltica” pārstāv laikmetīgo virzienu, un arī vijolnieks Enriko Onofri ir viens no spilgtākajiem laikmetīgā senās mūzikas izpildījuma pārstāvjiem.” Guntars vēl norāda, – kopš brīža, kad „Latvijas Koncerti” ar „Rīgas festivālu” iestājās Eiropas Festivālu asociācijā, ir iespēja runāt arī par citiem festivāliem. „Tas ir ļoti būtiski, turklāt šonedēļ plānojam tikties arī ar citu festivālu vadītājiem, lai dibinātu Latvijas Festivālu asociāciju. Tādēļ ir svarīgi, ka Latvijas festivāli citur Eiropā ir pazīstami un ka mūziķi par tiem zina. Uz saviem festivāliem aicinām pasaulē pazīstamus mūziķus, tādēļ nav pat runas par to, ka māksliniekus nāktos īpaši pierunāt pie mums uzstāties. Ir tikai divi argumenti: vai viņiem ir laiks uzstāties, un vai mums ir nauda, ko viņiem samaksāt.”

 

„Pazudušais dēls” – latviešu operas aizsākumi

Savukārt nākamā gada Senās mūzikas festivāls iekļauts Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – programmā, tādēļ loģisks šķiet jautājums, vai jau zināms, kādus māksliniekus festivāla rīkotāji mums piedāvās nākamgad. „Protams, protams! Noteikti būs viena pērle, kas vēl nekad šeit nav dzirdēta, bet Eiropā un arī pasaulē augstu novērtēta – top līmeņa mūziķu vienība „Collegium 1704” – senās mūzikas ansamblis, kas rezidē Prāgā,” atklāj Guntars Ķirsis, akcentējot: Otrā pasaules kara notikumu dēļ Prāga tika pievienota Austrumeiropai, taču patiesībā atrodas Centrāleiropā un noteikti ir uzskatāma par Eiropas centru.

„Ja paskatāmies, kāda kultūras dzīve ir noritējusi Prāgā līdz Otrajam pasaules karam, pēc kara un arī šobrīd... Nu, kaut vai festivāls „Prāgas pavasaris” – senākais festivāls Eiropā! Mums diemžēl nepamatoti iepotēts, ka viss labais nāk no rietumiem un viss ne tik labais – no austrumiem. Taču, ja runājam par Prāgas mūziķiem, par muzicēšanas skolu, kas tur izkopta, nekādi nevar apgalvot, ka tā kaut kādā veidā ir nekonkurētspējīga vai sliktāka par Kopenhāgenas, Leipcigas vai jebkuru citu senās mūzikas vienību.”

Tāpēc, pēc Guntara domām, šīs muzikālās vienības uzstāšanās ir ļoti gaidīts notikums, īpaši senās mūzikas gardēžiem, jo autentisko mūziku šādā līmenī ārkārtīgi reti kur atskaņo. „„Collegium 1704” koncerts notiks Rīgā.Savukārt Rundāles programmu mēs patlaban veidojam,” teic „Latvijas Koncertu” direktors.

 

 

Nākamvasar festivāls piedāvās vēl vienu grandiozu notikumu: Vivaldi operas „Orlando” iestudējumu, kuru veidos senās mūzikas interprets Māris Kupčs, no jauna gatavojot šīs operas skatuves versiju. „Otrs uzvedums, ko piedāvāsim skatītājiem, jau ir bijis, taču, manuprāt, tam ir vieta ikvienā senās mūzikas festivālā, turklāt Rīgai tas ļoti piestāvēs, jo tapis tieši šeit – Burkarda Valdisa „Pazudušais dēls”. Tā ir oriģināla opera, mistērija vai dziesmu spēle – varam saukt, kā vien vēlamies,” stāsta Guntars, norādot: šis darbs sarakstīts apmēram pirms 500 gadiem, un tā pirmatskaņojums noticis pie Sv. Pētera baznīcas. „Tādēļ varbūt pat varam uzskatīt, ka Burkards Valdiss bijis latviešu operas pamatlicējs,” Guntars smejas, piebilstot, ka šis iestudējums nākamgad tiks rīkots nule kā atjaunotajā lielajā Spīķeru laukumā. „Tās ir lietas, par kurām varam domāt jau pavisam nopietni,” viņš rezumē.

 

0 komentāri

Komentāru nav